VP·Dr. Vitālijs PastersTraumatologs ortopēds

Pieaugušo iegūta plakanās pēdas deformācijajeb lielā apakšstilba kaula mugurējā muskuļa(tibialis posterior) cīpslas disfunkcija

Veselas pēdas un pieaugušo iegūtas plakanās pēdas deformācijas salīdzinājums no mugurpuses

Kā izpaužas šī deformācija?

Lielā apakšstilba kaula mugurējā muskuļa cīpsla (tibialis posterior) (sk. zīmējumu) palīdz turēt pēdas velvi un novērst pārmērīgu pronāciju jeb pēdas novirzi uz āru. Tā atrodas aiz iekšējās potītes (mediālas potītes) un piestiprinās pie pēdas pamata kauliem. Dažreiz šī cīpsla (kā arī saites, kas atbalsta pēdas velvi) pārmērīgi iestiepjas un iekaist – tas var izraisīt progresējošo pieaugušo plakanās pēdas deformāciju. Šīs deformācijas korekcijai nepieciešama multidisciplināras komandas (vairāki speciālisti) pieeja. Biežāk sastopamie deformācijas nosaukumi: Tibialis posterior cīpslas disfunkcija, Tibialis posterior cīpslas nepietiekamība un pieaugušo iegūta plakanās pēdas deformācija (turpmāk tekstā PIPPD).

Tibialis posterior cīpsla, iekšējā potīte un pēdas pamata kauli

Biežākie deformācijas iemesli

Plakanā pēda – lielākajai daļai cilvēku, kuriem attīstās šī deformācija, jau ir plakanā pēda. Pārmērīgas vai nepārtrauktas slodzes dēļ pēdas velve saplacinās vēl vairāk nekā iepriekš, rodas sāpes un pietūkums potītes iekšpusē. Nepietiekams atbalsts no apaviem dažkārt var būt veicinošs faktors.

Trauma vai ievainojums – reizēm šis stāvoklis var būt saistīts ar lūzumu, sastiepumu vai tiešu cīpslas ievainojumu.

Vecums – ar vecumu pieaug lielā apakšstilba kaula mugurējā muskuļa cīpslas disfunkcijas attīstības risks. Pēc pētījumu datiem visbiežāk ar to saskarās pusmūža vecuma sievietes.

Tiek uzskatīts, ka tālāk aprakstīta notikumu kārtība izraisa PIPPD:

Personai ar jau esošu plakanas pēdas deformāciju ir lielāka slodze uz tibialis posterior cīpslu, kas ir galvenā cīpsla, kas atbalsta pēdas velvi. Dzīves laikā muskuļu, cīpslu un saišu stiprība, elastība un izturība samazinās. Daļai cilvēku tibialis posterior cīpsla ar laiku tiek pārslogota, izstiepjās, iekaist vai plīst. Lielākajā daļā gadījumu tas nav pēkšņs notikums, jo cīpsla pakāpeniski iestiepjas mēnešiem ilgi. Kad tibialis posterior cīpsla iestiepjas, velves saites arī iztiepjās un plīst. Pēdas velves kauli zem ķermeņa svara izkustās no savām vietām: papēdis rotē uz āru un pēdas priekšējā daļa novietojas sāniski, līdz ar to pēdas velve saplacinās. Deformācija var progresēt līdz tādai pakāpei, ka pēda novirzās uz āru no pēdas locītavas.

Klasifikācija

Tibialis posterior cīpslas disfunkcija ir stāvoklis, kam raksturīga simptomu un deformācijas pasliktināšanās. Tomēr to var klasificēt četrās stadijās, kuras ir aprakstītas tālāk.

I stadija:

  • iestiepta cīpsla;
  • sāpes ārējā potītē, īpaši staigājot;
  • pietūkums gar cīpslu;
  • pacients spēj stāvēt uz vienas kājas pirkstgaliem;
  • ārstēšanai izmanto zoles un fizioterapiju.

II stadija:

  • cīpsla daļēji saplēsta;
  • sāpes un pietūkums pieaug;
  • palielināts pēdas plakanums;
  • pacients nespēj stāvēt uz vienas kājas pirkstgaliem;
  • ārstēšana ir līdzīga I stadijas stāvoklim, ja nepieciešams veic arī cīpslas rekonstrukciju.

III stadija:

  • papēdis ir novirzīts uz āru;
  • ārstē ar zolēm (ortozes);
  • var būt nepieciešama ķirurģiskā korekcija – artrodēze (pēdas mugurējās locītavas slēgšana) vai osteotomija.

IV stadija:

  • potītes deformācija;
  • var būt nepieciešama potītes operācija.

Salīdziniet deformēto labo pēdu ar veselo kreiso pēdu. Ir palielināts pēdas saplacinājums gareniskajā velvē (iekšējā velvē) un papēža novirze uz āru (valgus). Labajā pusē var redzēt vairāk pirkstu salīdzinot ar kreiso pusi, kas rodas pēdas novirzei uz āru rezultātā (abdukcija).

Papēža novirze uz āru un vairāk redzamu pirkstu plakanās pēdas deformācijas gadījumā

(skat. zīmējumu) Šīs pazīmes kopā ar nespēju vai grūtībām piecelties uz pirkstgaliem norāda uz tibialis posterior cīpslas disfunkciju.

Biežāk sastopamie simptomi

Sāpes un/vai pietūkums potītes iekšpusē un gar pēdas velvi, kā arī pa tibialis posterior cīpslas gaitu. Sāpes var būt daudzveidīgas – dedzinošas, asas, durošas, iespējama tirpšana, kas ir nerva iekaisuma rezultāts pēdas tarsālajā tunelī (vieta starp pēdas kauliem, kur atrodas nervi un muskuļu cīpslas). Ar laiku var parādīties sāpes un pietūkums arī ārējā potītē (jo apakšstilba kauls atspiežas pret papēža kaulu). Var rasties sāpes kustinot pēdu uz iekšu vai uz āru., kā arī stiepjot pēdu.

Grūtības staigāt – nespēja staigāt lielus attālumus vai pastāvīgas sāpes staigājot īsus attālumus. Sāpes var pastiprināties dienas beigās.

Pēdas deformācija cīpslas izstiepšanās dēļ. Cīpslas un saites ir novājinātas, tādēļ pēdas velve saplacinās un pēdas forma mainās.

Nespēja staigāt uz pirkstgaliem ir ļoti svarīga pazīme diagnozes uzstādīšanai. Var rasties sāpes veicot šo kustību.

Ārstēšana

PIPPD ārstēšanu vislabāk uzsākt agrīni. Precīzs un izsmeļošs Jūsu ārsta novērtējums noteiks Jums piemērotāko ārstēšanu.

Konservatīva (neķirurģiska) ārstēšana:

Jāsamazina aktivitātes līmenis un jāseko RICE režīmam:

R – rest – atpūta tik bieži, cik ir iespējams. Jums jāatturās no nodarbībām, kas pasliktina Jūsu stāvokli – fiziskā slodze, sports, ilgas pastaigas utt.

I – ice – ledus – aukstuma kompreses uz sāpīgas zonas. Lai aizsargātu ādu no “apsaldējuma”, pirms ledus pielikšanas pēdai jāuzklāj virsū dvielis. Aukstuma kompreses lieto ik 2 stundas uz 15-20 minūtēm.

C – compression – kompresija ar elastīgo saiti, lai mazinātu simptomus, atvieglotu sāpes un diskomfortu.

E – elevations – turēt kāju paceltu, lai samazinātu kājas pietūkumu.

Ārsts var nozīmēt Jums atsāpinošus medikamentus – nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus (ja Jums nav alerģija vai astma).

Slimās kājas imobilizācija. Pastāv divas opcijas: imobilizācija ar ģipša longeti (beidzās zem ceļa locītavas) uz periodu no 4 līdz 8 nedēļām vai imobilizācija ar noņemamu zābaku ģipša longetes vietā.

Pareizie apavi ir svarīgs faktors. Ir ieteicams valkāt bezpapēžu šņorējamus un stingrus apavus, piemēram, sporta apavi vai kurpes. Tie ne tikai atbalsta kāju, bet arī nodrošina pareizo ortopēdisko zolīšu novietojumu.

Ortozes (zolītes, funkcionālas ortozes, potītes atbalstītāji, potītes-pēdas ortozes) parasti individuāli pielāgotas katram pacientam, lai nodrošinātu maksimāli funkcionālu stabilitāti. Ortozes uzlabo cīpslas mehāniskās īpašības un mazina tās iestiepumu, kas savukārt mazina sāpes un iekaisumu.

Fizioterapija. Vingrinājumi un fizioterapija palīdz palielināt cīpslas izturību un mobilitāti, kā arī izstiepj Ahileja cīpslu, līdz ar to mazina sāpes.

I stadijā iekaisums un sāpes parasti iespējams izārstēt bez ķirurģiskas iejaukšanas. Lai samazinātu atkārtošanos vai simptomu pasliktināšanās risku jāturpina ilgstoši lietot zolītes utt. Tas ir absolūti nepieciešams, lai nepieļautu deformācijas progresēšanu līdz, nākamajai stadijai.

II stadijā, kad cīpsla ir ļoti izstiepta un papēdis novirzās uz āru. Pilnīga potītes imobilizācija ar ģipša longeti vai speciālu zābaku var samazināt simptomus un apturēt deformācijas attīstību (procentuāli mazam pacientu skaitam). Ilgtermiņa imobilizācija var palīdzēt apturēt deformācijas progresēšanu un mazināt sāpes bez ķirurģiskas iejaukšanās.

III un IV stadijā neķirurģiskā ārstēšana nespēj apturēt deformācijas progresēšanu, bet var būt alternatīva izvēle pacientiem, kas nevēlas veikt operāciju vai tā nav iespējama veselības stāvokļa dēļ.

Ķirurģiskā ārstēšana:

Ķirurģiskās ārstēšanas nepieciešamību ir jāizvērtē gadījumos, kad VISAS neķirurģiskās ārstēšanas metodes tikušas izmantotas. Operācijas mērķis ir novērst sāpes, apturēt deformācijas progresu un uzlabot pacienta mobilitāti. Speciālistu vidū domas par labāko ķirurģisko metodi dalās. Biežāk pielietotās procedūras, kas tiek izmantotas stāvokļa uzlabošanai ir: cīpslas ķirurģiska tīrīšana, cīpslas transpozīcija (pārvietošana), osteotomijas (kaula pārzāģēšana un repozīcija) un locītavas slēgšana (artrodēze).

Operācija ir reti nepieciešama I stadijas gadījumā. II stadijas sākumā veic cīpslas operāciju, kam seko papēža kaula operācija.

Ja cīpsla ir ievērojami izstiepta vai plīsusi, var būt nepieciešama cīpslas aizvietojošā operācija. Tādā gadījumā cīpsla tiek nomainīta ar citu cīpslu, piemēram, cīpslu, kas veic pēdas mazo pirkstu kustību uz leju (flexor digitorum longus) vai ar daļu no lielā lielakaula priekšējā muskuļa cīpslas (Cobb procedūra). Cīpslas aizvietojošo operāciju veic caur vienu vai vairākiem griezieniem potītes iekšpusē.

Papēža kauls var tikt pārvietotas (izmainīta tā forma), izmantojot papēža kaula osteotomiju (kauls tiek salauzts). Šo operāciju veic caur pēdas sānu griezienu, lai novietotu papēža kaulu savā vietā zem apakšstilba. Operācijas beigās kauls tiek nostiprināts ar skrūvi.

Dažreiz var būt nepieciešamas arī papildus procedūras, lai līdzsvarotu Jūsu kāju, piemēram, Ahileja cīpslas pagarināšana, pēdas šķērslocītavas slēgšana utt.

Lai III un IV stadijā koriģētu deformāciju var būt nepieciešama artrodēze (vienas vai vairāku locītavu slēgšana).

Ķirurgs var atlikt Jūsu operāciju līdz tam brīdim, kad Jūs pārtrauksiet smēķēšanu. Pēcoperācijas periodā un kaulu dzīšanas fāzē smēķēšana arī nav ieteicama. Pētījumi liecina, ka smēķēšana kavē kaulu dzīšanu.

Svarīgi pēcoperācijas padomi pēc cīpslu un kaulu operācijām (II stadija)

Pēc operācijas Jūs paliksiet slimnīcā no 2 līdz 4 dienām. Ārstēšana ir individuāla katram pacientam, tomēr visiem pacientiem pēc operācijas kāja būs imobilizēta ar ģipša longeti.

Jūsu kāja var būt novietota inversijas pozīcijā (vērsta uz iekšu), to izdarīs operācijas zālē uzreiz pēc operācijas. Ģipša longete būs jāmaina ik pēc 2 nedēļām. Tas ļaus pakāpeniski novietot pēdu neitrālā pozīcijā.

Pēcoperācijas konsultācijas – Jums būs nepieciešamas regulāras apskates pie ārstējošā ārsta. Apskates laikā tiek noņemts pārsējs un apskatīta pēcoperācijas brūce, kā arī uzlikta jauna ģipša longete.

Kamēr Jūsu pēda nav neitrālā stāvoklī, uz tās nedrīkst kāpt (tas nozīmē, ka Jums ir jāpārvietojas ar kruķiem atspiežoties ar veselo kāju). Slimnīcā Jūs apmeklēs un Jūsu stāvokli novērtēs fizioterapeits, kurš apmācīs Jūs pareizi lietot kruķus. Kad pēda būs neitrālā stāvoklī, staigājot Jūs varēsiet slogot kāju ar pilnu svaru.

Ilgstoša fizioterapija ir nepieciešama pēc Jūsu operācijas. Pastāv iespēja, ka būs jālieto zolīte.

Atgriešanās darbā – tas ir atkarīgs no Jūsu individuālajiem apstākļiem un darba veida. Ja Jūsu darbs ir sēdošs un Jums ir iespēja nodrošināt operētajai pēdai paceltu stāvokli, Jūs varat atgriezties darbā sākot ar 4. nedēļu pēc operācijas. Pilnīga atveseļošanās var ilgt līdz 12 mēnešiem.

Automašīnas vadīšana - ja operācija ir veikta kreisajai pēdai un Jums ir automašīna ar automātisko ātrumkārbu, Jūs varat braukt pie stūres 4. nedēļā pēc operācijas. Jums ir jāspēj neatliekami apstāties. Paziņojiet savai apdrošināšanas kompānijai par veikto operāciju, lai pārliecinātos, ka Jūsu apdrošināšanas polise darbojas līdzīgos gadījumos.

Sports – staigāšanu un vieglas sporta nodarbības var atsākt, bet smagas sportiskas aktivitātes nav ieteicamas pēc operācijas.

Ķirurģiskās ārstēšanas iespējamās komplikācijas

Mūsdienās pēdas ķirurģijas veiksmīgais iznākums ir 90% gadījumu, bet, kā jebkurai ķirurģiskai ārstēšanai, ir zināms komplikācijas risks.

Infekcija – procentuāli nelielam pacientu skaitam var attīstīties infekcija. Ja tas notiek, tad iespējams, ka būs nepieciešama inficētā kaula vai skrūves izņemšana. Sīkas infekcijas ir sastopamas biežāk un parasti pāriet pēc īsa antibiotiku kursa.

Asiņošana – šī komplikācija ir bieži sastopama pēc operācijā, Jūs varat novērot asinis uz pārsēja. Asiņošanu var apturēt paceļot pēdu uz augšu.

Nejūtīgums un tirpšana – tā paradās sīku nervu bojājumu rezultātā. Jušanas traucējumi parasti ir pārejoši, bet var būt arī pastāvīgi.

Nesaugšana – kauli reizēm nesaug kopā. Ja Jūs smēķējat, kaula nesaugšanas vai citu lielo komplikāciju risks krietni pieaug. Ļoti svarīgi, lai Jūs pārtraucat smēķēšanu pirms operācijas un atturaties no smēķēšanas kamēr visi kauli nesaugs.

Rētas – pēc jebkuras operācijas paliek rēta, reizēm tās izraisa sāpes un kairinājumu.

Traucējošā skrūve – reizēm ir nepieciešams izņemt traucējošās skrūves.

Asins recekļi – dziļo vēnu tromboze (DVT) un plaušu artērijas trombembolija (PATE) ir retas komplikācijas. Obligāti informējiet savu ārstējošo ārstu, ja Jums bija DVT vai PATE, vai Jūsu ģimenē ir saslimšanas, kas ir saistītas ar asinsreces traucējumiem.

Persistējošās sāpes un deformācija – operācija var būt neveiksmīga līdz 15% gadījumos un var būt nepieciešama atkārtota operācija.

Deformācijas un simptomu atkārtošanās notiek reti un ja ir nepieciešams, var veikt atkārtotu operāciju.

ZIŅOJIET PAR STIPRĀM SĀPĒM, LIELU TŪSKU, PĀRMĒRĪGU NEJUTĪGUMU VAI TIRPUMA SAJŪTU SAVAM ĀRSTĒJOŠAJAM ĀRSTAM.

Jūsu pateicība

Pastāstiet par savu pieredzi. Pateicību saņems ārsts; tā netiks publicēta automātiski.

Tikai saziņai — vietnē netiks publicēts.JPG, PNG vai WebP, līdz 10 MB.
Avatars, ja nav fotogrāfijas

Privātuma politika: Privātuma politika.